Search results for "augsnes īpašības"
showing 10 items of 10 documents
Augsnes makrofaunas struktūra Engures ezera ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu parauglaukumos
2019
Bakalaura darba pētījums veikts Engures ezera dabas parks apkārtnes teritorijā. Darbā tika aprakstīta augsnes makrofauna un pētīta augsnes makrofaunas struktūra dažādos biotopos, ilgtermiņa ekoloģisko pētījuma parauglaukumos, kas ir izvēlēti Horizon 2020 projekta ILTER “Integrated European Long-Term Ecosystem and socio-ecological Research Infrastructure” izstrādē. Bakalaura darbā ir iekļauta vispārīga informācija par augsnes biotu. Ir arī precīza informācija par augsnes makrofaunu., kura tika konstatēta parauglaukumos. Darbā ir apkopota ievāktās makrofaunas daudzveidība un tās blīvumus augsnē. Pētījumā ir salīdzināta makrofaunas struktūra sešos biotopos gan ar līdzīgām, gan atšķirīgām īpašī…
Parastās egles Picea abies L. ietekme uz mālsmilts augsnes virskārtas īpašībām bijušajās lauksaimniecībā izmantojamā zemē Taurenes apkārtnē
2016
Latvijā, kā arī citās Eiropas valstīs pēc 1990. gada strauji palielinājās pamesto lauksaimniecībā izmantojamo zemju(LIZ) platības. Zemju neapsaimniekošanas dēļ uz bijušajām LIZ attīstījās sekundārā sukcesija un apmežošanas process. Apmežošanas izraisa veģetācijas, mikroklimata un augsnes īpašību izmaiņas uz bijušajām LIZ zemēm. Pētījuma mērķis ir noskaidrot egles (Picea abies L.) ietekmi uz augsnes īpašībām (ķīmiskajām, morfoloģiskajām, fizikālajām) Taurenes apkārtnē, Vidzemē. Bakalaura darbā tika apkopotas dabiskās un antropogēnās ietekmes uz bijušo LIZ apmežošanas procesu. Pētījuma rezultāti rāda, ka parastā egle ietekmē apmaiņas katjonu koncentrāciju augsnē un to telpisko izplatību mālsm…
Apmežošanās procesa ietekme uz augsnes sīkposmkājiem bijušajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Taurenes apkārtnē
2015
Maģistra darbā ir salīdzinātas sīkposmkāju populācijas neskartā mežā, kā arī apmežotajās lauksaimniecības zemēs. Pētījums tika veikts Vecpiebalgas novada, Taurenes pagastā. Kopumā parauglaukumā tika ievākti 55 augsnes paraugi, kuri pēc tam tika ekstrahēti ar fototermoeklektoru palīdzību. Darba gaitā autore ir apguvusi mezofaunas ievākšanas un pētīšanas metodikas, iepazinusies ar dažādām mezofaunas taksonomiskajām grupām un to identifikāciju. Maģistra darbā tika iegūti un analizēti dati par apmežošanās procesa ietekmi uz augsnes sīkposmkājiem bijušajās, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, kā arī tika izdalīti iespējamie faktori, kas nosaka sīkposmkāju blīvuma un taksonomisko grupu atšķirības…
Jūras kraukļu (Phalacrocorax carbo sinensis) ietekme uz Ežezera Siena salas vidi
2015
Jūras kraukļi (Phalacrocorax carbo sinensis) jeb kormorāni ir tipiski kolonijās dzīvojoši ūdensputni. Visbiežāk par mājvietu sev rod ezeru salas, kā rezultātā kolonijas nepārtrauktās ietekmes dēļ notiek pastiprināti traucējumi ekosistēmas darbībai un attīstībai. Kormorānu skaitam gan pasaulē kopumā, gan Latvijā ir tendence palielināties, kā rezultātā ietekmēto teritoriju skaits un to radītās sekas pieaug. Tiek nomākta, citos gadījumos arī iznīcināta - veģetācija, augsne tiek piesātināta ar mēslojumu un līdz ar to - papildus ķīmiskajiem savienojumiem, kas maina ne tikai tajā notiekušos procesus, bet arī notiek elementu un savienojumu migrācija uz gruntsūdeņiem, kā arī blakus esošajām ekosist…
Augsnes ķīmisko īpašību raksturojums bioloģiski vērtīgajos un daļēji dabiskajos zālājos Vaives pagastā
2016
Bioloģiski vērtīgos un daļēji dabiskos zālājus būtiski ietekmē augsnes īpašības. No augsnes īpašībām ir atkarīga šo zālāju kvalitāte, apsaimniekošanas veids un līdz ar to arī to sniegtie ekosistēmu pakalpojumi. Bioloģiski vērtīgo un daļēji dabisko zālāju nozīme arvien pieaug, turklāt jau pagājušā gadsimta otrajā pusē sākās strauja to platību samazināšanās gan Latvijā, gan Eiropā kopumā. Tāpēc ir ļoti būtiski noskaidrot bioloģiski vērtīgo zālāju augšņu īpašību ietekmējošos faktorus gan lokālā, gan reģionālā līmenī. Bakalaura darba mērķis ir raksturot Vaives pagasta izplatītāko bioloģiski vērtīgo un daļēji dabisko zālāju augšņu fizikālās un ķīmiskās īpašības, to ietekmējošos faktorus un augsn…
Augsnes faktoru nozīme zālāju ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanā Vidzemē
2017
Augsnes īpašības ietekmē zālāju kvalitāti un to ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī arvien nozīmīgs kļūst jautājums par ekosistēmu pakalpojumiem, kas ir atkarīgi no augsnes īpašībām. Turklāt kopš pagājušā gadsimta otrās puses Eiropā un arī Latvijā ir vērojama strauja zālāju platību samazināšanās, tajā skaitā arī Vidzemes augstienē, tadēļ ļoti būtiski ir noskaidrot augšņu faktoru nozīmi un augsnes indikatorus, kas nodrošina zālāju ekosistēmu pakalpojumus. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot zālāju ekosistēmu izplatības un to pakalpojumu sakarības ar augsnes faktoriem un augsnes īpašībām Vidzemes centrālajā daļā. Pētījumā apkopota literatūra par zālāju ekosistēmu pakalpojumu raksturojumu, nod…
Augsnes makrofaunas daudzveidība vērī un gāršā dabas parkā „Ogres ieleja”
2016
Bakalaura darba pētījums tika veikts dabas parkā „Ogres ieleja”. Darbā tika pētīta augsnes makrofaunas daudzveidība egļu vērī un jauktu koku gāršā. Augsnes makrofaunai ir liela nozīme organisko atlieku sadalīšanā, barības vielu aprites nodrošināšanā un augsnes auglības uzturēšanā. Darbā tika noskaidrots augsnes makrofaunas īpatņu skaits, sugu sastāvs un īpatsvars apsekotajos biotopos. Lai noteiktu dažādu vides faktoru ietekmi uz augsnes faunu tika veikta vairāku augsnes fizikāli - ķīmisko parametru analīze. Bakalaura darba izstrādes laikā darba autore apguva makrofaunas ievākšanas un vairāku taksonomisko grupu noteikšanas metodiku, veģetācijas aprakstīšanas metodiku, augsnes ķīmisko un fizi…
Augsnes faktoru ietkeme uz zemes izmnatošanas struktūru Ukru pagastā
2016
Latvijā pēdējā gadsimta laikā ir vērojama periodiska zemes lietojuma veida mainība, ko ir ietekmējuši dažādi sociālie, ekonomiskie un politiskie aspekti. Lauksaimniecības zemju apmežošanās ir viens no procesiem, kas raksturo zemes izmantošanas struktūras maiņu, kas aktuāls ir kļuvis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un visizteiktāk ietekmē marginālās teritorijas. Salīdzinoši maz pētījumi ir veikti, kas ietvertu arī augsnes faktoru ietekmi uz apmežošanās procesiem. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā augsnes faktori ir ietekmējuši zemes izmantošanas struktūru Ukru pagastā, kā arī papildus novērtēt sociālpolitisko procesu ietekmi, lai varētu labāk izprast teritorijas kopējo ainu. Pētījuma r…
Zālāju biomasa un tās noteikšanas iespējas Vidzemes augstienes centrālajā daļā
2019
Augsnes nosaka zālāju telpisko izplatību, to īpašības ir viens no galvenajiem zālāju kvalitāti un ilgtspējīgu apsaimniekošanu ietekmējošiem faktoriem. Zālāju ekosistēmas nodrošina vitāli svarīgus ekosistēmu pakalpojumus, kuri atkarīgi no augsnes īpašībām. Zālāju biomasa ir viens no pakalpojumiem, kas ir relatīvi maz pētīts, bet tam ir milzīgs pielietošanas potenciāls ne tikai lauksaimniecībā kā lopbarībai, bet arī kā alternatīvajam bioenerģijas ieguves veidam. Pētījuma mērķis ir noskaidrot zālāju biomasas telpiskās izplatības noteikšanas un prognozēšanas iespējas, izmantojot zālāju klases un augsnes faktoru nozīmi, lai šo informāciju integrētu zālāju ekosistēmu biomasas vērtēšanā, plānošanā…
Dabisko zālāju augšņu daudzveidība Vidzemes centrālajā daļā
2015
Dabisko zālāju platību samazināšanās ir ļoti aktuāla pēdējos gados Latvijas teritorijā, t.sk. Vidzemes centrālajā daļā. Viens no nozīmīgākajiem zemes izmantošanas struktūras ietekmējošiem faktoriem ir augsnes daudzveidība. Tādēļ bakalaura darba mērķis - raksturot Vidzemes centrālajā daļā izplatītāko dabisko zālāju augšņu daudzveidību, augsnes īpašības, to ietekmējošos faktorus un augsnes veidošanās procesus. Bakalaura darbā iegūtie rezultāti parādīja, ka Vidzemes centrālajā daļā izplatītie dabiskie zālāji raksturojami ar relatīvi lielu augšņu daudzveidību, ko nosaka augsnes veidošanās faktori un procesi, kas atspoguļojas augsnes īpašībās un auglībā un tādejādi ietekmē dažādu zālāju tipu izp…